Ko nozīmē HTTP? Hiperteksta pārsūtīšanas protokola pamatprincipu izpratne

HTTP ir hiperteksta pārsūtīšanas protokola saīsne. Tas ir jebkuras datu apmaiņas pamats tīmeklī un ir protokols, ko izmanto hiperteksta dokumentu, piemēram, HTML, pārsūtīšanai. Kad pārlūkprogrammā ievadāt vietnes URL, HTTP nodrošina saziņu starp pārlūkprogrammu un tīmekļa serveri. Šajā kontekstā jums varētu rasties jautājums: “Ko nozīmē HTTP?”. Šajā rakstā aplūkosim, kā HTTP darbojas, tā versijas un saistītos jēdzienus, lai sniegtu visaptverošu izpratni.

Galvenie secinājumi

• HTTP ir pamata lietojumlīmeņa protokols, kas nodrošina datu pārraidi tīmeklī, atvieglojot saziņu starp klientiem un serveriem.
• HTTP ir attīstījies vairākās versijās, un HTTP/2 un HTTP/3 būtiski uzlaboja moderno tīmekļa lietojumprogrammu veiktspēju.
• HTTPS, izmantojot šifrēšanas protokolus, papildina HTTP saziņas drošības līmeni, tāpēc tas ir svarīgs sensitīvu datu aizsardzībai pārsūtīšanas laikā.

Kas ir HTTP?

Hiperteksta pārsūtīšanas protokols jeb HTTP darbojas lietojumlīmeņa protokolā. Tas ir īpaši izstrādāts hiperteksta dokumentu, piemēram, hiperteksta iezīmēšanas valodas, pārraidei. Tā galvenā funkcija ir pārsūtīt datus tīmeklī, atvieglojot informācijas plūsmu starp klientiem un serveriem. Kad piekļūstat tīmekļa vietnei, tīmekļa pārlūkprogramma izmanto HTTP, lai sazinātos ar tīmekļa serveri, nodrošinot, ka pieprasītās tīmekļa lapas tiek piegādātas uz jūsu ekrāna.

HTTP protokols, kas darbojas uz TCP/IP protokolu kopuma bāzes, nodrošina uzticamu veidu, kā izveidot un uzturēt savienojumus internetā. Šis protokols nosaka standartus dažādu veidu failu, tostarp attēlu, video un citu multivides materiālu, pārsūtīšanai, padarot to par būtisku hipermediju informācijas sistēmu sastāvdaļu.

HTTP veido globālā tīmekļa mugurkaulu, atvieglojot netraucētu datu saziņu. HTTP nodrošina efektīvu datu pārsūtīšanu aizkulisēs, sākot ar video straumēšanu un failu lejupielādi un beidzot ar tīmekļa lapu pārlūkošanu un tīmekļa pārlūkprogrammu izmantošanu.

Kā darbojas HTTP?

HTTP darbojas pēc klasiskā klienta-servera modeļa, kad klients iniciē pieprasījumu un gaida atbildi no servera. Process sākas, kad tīmekļa pārlūkprogramma vai līdzīga klienta ierīce atver savienojumu ar tīmekļa serveri un nosūta HTTP pieprasījumu.

Pēc tam tīmekļa serveris apstrādā pieprasījumu, ģenerē HTTP atbildi un nosūta to atpakaļ klientam. Šāda apmaiņa ir iekapsulēta HTTP ziņojumos, kas sastāv no ASCII kodētiem pieprasījumiem un atbildēm. HTTP sesija parasti ietver savienojuma izveidošanu, pieprasījuma nosūtīšanu un atbildes saņemšanu – katrs no šiem posmiem ir svarīgs veiksmīgai tīmekļa serveru satura piegādei.

HTTP ziņojumiem – gan pieprasījumiem, gan atbildēm – ir strukturēts formāts ar sākuma rindu, galvenēm un neobligātu tekstu. Tas nodrošina efektīvu un uzticamu saziņu, atbalstot mūsdienu tīmekļa lietojumprogrammu dinamisko raksturu. Šim procesam ir svarīgs HTTP ziņojums.

HTTP pieprasījumi un atbildes

Saziņai svarīgajos HTTP ziņojumos ir sākuma rinda, galvenes, tukša rinda un neobligāta virsraksts. Parasti HTTP pieprasījumam ir metode (piemēram, GET vai POST), URI un galvenes, bet metodēm, kurām nepieciešami papildu dati, ir pievienota virsraksts.

HTTP pieprasījuma sākuma rindā ir norādīta metode, pieprasītais URL un HTTP versija. Ne visām HTTP metodēm ir nepieciešama pieprasījuma struktūra; piemēram, GET un HEAD metodēm parasti nav nepieciešama struktūra. Jo īpaši HEAD metode iegūst tikai galvenes bez ķermeņa satura, tādējādi padarot to efektīvu konkrētām pieprasījuma metodēm.

Servera atbilde uz HTTP pieprasījumu ietver HTTP atbildes ziņojumu ar statusa rindu, http atbildes galvenes un, ja nepieciešams, ķermeņa datus. Stāvokļa rindā ir norādīta protokola versija, statusa kods un cilvēkam saprotams statusa paskaidrojums.

Stāvokļa kodi norāda pieprasījuma iznākumu, sākot no veiksmīgas pabeigšanas līdz kļūdām, kam jāpievērš uzmanība. Atbildi var pielāgot, pamatojoties uz pieprasījuma kontekstu, tādējādi nodrošinot atbilstošus un noderīgus atgrieztos datus.

HTTP galvenes

HTTP galvenēm ir būtiska nozīme klienta un servera saziņā, jo tās sniedz papildu informāciju, lai uzlabotu datu apmaiņu. Katra galvene, kas sastāv no lauka nosaukuma, divstūrīša un vērtības, ir strukturēta tā, lai to būtu viegli lasīt un interpretēt, tādējādi nodrošinot efektīvu datu saziņu un apstrādi.

HTTP galvenes iedala četrās galvenajās kategorijās: Universālās galvenes, lietojumprogrammu galvenes, atgriezeniskās saites galvenes un satura galvenes. Tās kalpo dažādiem mērķiem, sākot no satura multivides tipu norādīšanas (Content-Type) un beidzot ar kešatmiņas darbības pārvaldību (Cache-Control). Bieži sastopamās atbildes galvenes, piemēram, “Server” un “Set-Cookie”, detalizē servera informāciju un pārvalda klienta sesijas.

Nestandarta galvenes, kurām bieži vien ir prefikss “X-“, paplašina funkcionalitāti un sniedz papildu datus, uzlabojot tīmekļa lietojumprogrammu iespējas, lai gan tās nav oficiālā standarta daļa.

HTTP versijas

HTTP evolūcijas gaitā ir bijuši nozīmīgi pavērsieni, sākot ar HTTP/0.9, kas bija ļoti vienkāršs protokols, kurš atbalstīja tikai GET pieprasījumus bez galvenēm vai statusa kodiem. Šī vienkāršība bija piemērota agrīnajām tīmekļa vajadzībām, taču drīz vien bija nepieciešami uzlabojumi, lai atbalstītu arvien sarežģītāku tīmekļa mijiedarbību.

HTTP/1.0 ieviesa tādas pamatfunkcijas kā versiju, statusa kodu un galvenes, nodrošinot lielāku elastību un datu saziņas robustumu. Šī versija radīja priekšnoteikumus sarežģītākām tīmekļa lietojumprogrammām, nodrošinot sarežģītu klienta un servera mijiedarbību.

HTTP/1.1 standartizēja šo praksi un ieviesa tādus veiktspējas uzlabojumus kā savienojumu atkārtota izmantošana un cauruļvadu savienošana, kas ļauj veikt vairākus pieprasījumus, izmantojot vienu savienojumu. Tas joprojām tiek plaši izmantots un ievērojami uzlabo tīmekļa datu pārsūtīšanas efektivitāti.

2015. gadā standartizētajā HTTP/2 tika ieviesti būtiski veiktspējas uzlabojumi, izmantojot multipleksēšanu un galvenes saspiešanu. Šīs funkcijas ļauj veikt vairākus vienlaicīgus pieprasījumus vienā savienojumā, samazinot latentumu un uzlabojot ielādes laiku.

Jaunākajā HTTP/3 versijā tiek izmantots QUIC – transporta slānis, kas izstrādāts, lai samazinātu latentumu un neatkarīgi apstrādātu pakešu zudumus katrā plūsmā, tādējādi vēl vairāk optimizējot tīmekļa veiktspēju.

HTTP pret HTTPS

HTTP ir būtisks tīmekļa saziņai, taču HTTPS nodrošina būtisku drošības līmeni. Netscape izstrādātais HTTPS nodrošina drošu saziņu internetā, izmantojot SSL vai TLS, lai izveidotu šifrētus savienojumus pirms datu pārsūtīšanas, tādējādi aizsargājot sensitīvu informāciju no noklausīšanās un “cilvēks pa vidu” uzbrukumiem, un tas ir ļoti svarīgs drošiem darījumiem.

HTTP parasti izmanto 80 ostu, bet HTTPS – 443 ostu, kas paredzēts drošai saziņai. Šāds nodalījums nodrošina drošus darījumus, un HTTPS nodrošina nepieciešamo šifrēšanu, lai aizsargātu datus.

HTTPS izmantošana ir būtiska, lai aizsargātu lietotāju datus un saglabātu uzticību tīmekļa lietojumprogrammām. Tas ne tikai novērš nesankcionētu piekļuvi, bet arī nodrošina, ka pārsūtītie dati paliek konfidenciāli un neskarti.

Pilnvarotās personas un HTTP

Starpnieki darbojas kā HTTP saziņas starpnieki, pārsūtot pieprasījumus un atbildes starp klientiem un serveriem. To veidi ir caurspīdīgi starpniekserveri, kas nemaina klienta pieprasījumu, un necaurspīdīgi starpnieki, kas var mainīt pieprasījumus, lai nodrošinātu papildu funkcijas vai uzlabotu ātrumu.

Starpniekserveri nodrošina anonimitāti, slēpjot lietotāja IP adresi, tādējādi apgrūtinot pieprasījuma avota izsekojamību. Tie arī palīdz organizācijām apiet interneta filtrus, nodrošinot piekļuvi ierobežotām vietnēm un saturam.

Starpniekserveri optimizē tīkla datplūsmu, kešējot bieži pieprasītos resursus, samazinot ielādes laiku un uzlabojot veiktspēju. Tie arī filtrē ļaunprātīgu datplūsmu, pirms tā sasniedz iekšējo tīklu, tādējādi uzlabojot drošību un aizsargājot pret iespējamiem apdraudējumiem.

Bieži sastopamie HTTP statusa kodi

HTTP statusa kodi norāda HTTP pieprasījumu rezultātu. Katra grupa ir iedalīta piecās grupās – informatīvs, veiksmes, novirzīšanas, klienta kļūdas un servera kļūdas – un katra grupa kalpo konkrētam mērķim, signalizējot HTTP statusa koda pieprasījuma statusu.

Atbilde 200 OK norāda uz veiksmīgu pieprasījumu, un rezultāti atšķiras atkarībā no izmantotās metodes (GET, POST, HEAD). Savukārt kļūda 404 Nav atrasts rodas, ja serveris nevar atrast pieprasīto resursu, kas ir bieži sastopama tīmekļa pārlūkošanas laikā.

Nozīmīgi statusa kodi ir 500 Servera iekšējā kļūda, kas norāda uz neparedzētu servera stāvokli, un 403 Aizliegts statuss, kas norāda, ka serveris ir sapratis pieprasījumu, bet atsakās to autorizēt nepietiekamu atļauju dēļ. Statuss 503 Service Unavailable signalizē, ka serveris pašlaik nespēj apstrādāt pieprasījumu, bieži tehniskās apkopes vai pārslodzes dēļ. Statuss 401 Neautorizēts nozīmē, ka ir nepieciešama lietotāja autentifikācija, kas nav nodrošināta.

Drošības apsvērumi HTTP

HTTP ir ļoti svarīga drošība, jo drošības politikas tiek īstenotas ar vairākiem galveniem. Tādas galvenes kā Content-Security-Policy un X-Frame-Options novērš krustvietas skriptu un klikšķu uzlaušanas uzbrukumus, tādējādi nodrošinot drošāku tīmekļa mijiedarbību. CORS galvenes norāda, kuri ārējie domēni var mijiedarboties ar tīmekļa lietojumprogrammu, tādējādi mazinot pārrobežu izcelsmes riskus.

X-Content-Type-Options galvene neļauj pārlūkprogrammām uzminēt MIME tipu, tādējādi samazinot XSS uzbrukumu risku, izmantojot MIME sniffing. HSTS (Strict-Transport-Security) galvene nosaka HTTPS savienojumus, novēršot nešifrētu saziņu un uzlabojot drošību.

Starpniekserveri pastiprina drošību, filtrējot ļaunprātīgu datplūsmu, pirms tā sasniedz iekšējo tīklu. Regulāra HTTP drošības galvenu testēšana un uzturēšana, izmantojot automatizētus rīkus, ir ļoti svarīga, lai tīmekļa lietojumprogrammas būtu drošas un atbilstu jaunākajai drošības praksei.

Kopsavilkums

HTTP ir interneta mugurkauls, kas nodrošina netraucētu datu pārsūtīšanu un mūsdienu tīmekļa lietojumprogrammu dinamiku. Šis protokols ir attīstījies, sākot no tā pirmsākumiem līdz HTTP/3 uzlabotajām funkcijām, lai atbilstu arvien vairāk savienotās pasaules prasībām.

Izpratne par HTTP, tā darbību un drošības apsvērumiem ir būtiska ikvienam, kas nodarbojas ar tīmekļa izstrādi vai vienkārši interesējas par interneta iekšējo darbību. Apzinoties, cik svarīga ir droša saziņa, un informējot par labāko praksi, mēs varam nodrošināt drošāku un efektīvāku tīmekļa lietošanas pieredzi visiem.

Biežāk uzdotie jautājumi